Čehija

Silēzijas daļa, Morāvija un Bohēmija kā dažādas notis skaņdarbā veido Čehijas dvēseli, kalnu majestāte piešķir cēlumu un elpu aizraujošus dabas skatus; kā jau centrā esošai valstij-te daudz tautu savijušas savas kultūras vītnes, un valsti grezno lieliski viduslaiku ēku un piļu silueti… Čehijā ražo pasaules slaveno alu un iegūst minerālūdeni no vairāk nekā 900 dabīgiem avotiem; Bohēmijas un Morāvijas vīni, populārie knēdeļi, ko gatavo no maizes un kartupeļiem. Te savus gara darbus radījuši komponisti Antonins Dvoržāks un Bedržihs Smetana, jūgendstila mākslinieks Alfons Muha. Un kur tad pasaules slavenība- Šveiks! Visa zeme kā arhitektūras muzejs ar daudzslāņainu uzbūvi… Veselības uzlabošanas kūrorti ar minerālajiem avotiem ir patiešām augstā līmenī, ar Karlovi vari priekšgalā, un visam pāri caurstrāvo pozitīvisma pilna domāšana un katram savi izveidotie rituāli…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas sirdī- pašā vidienē. Z robežojas ar Poliju un Vāciju, A- ar Slovākiju, D- ar Austriju.

Platība: 78 866 km2

Galvaspilsēta: Prāga

Iedzīvotāji: 10 228 744 (2007.gada jūlijs)

Mūža ilgums:

vidējais: 76,42 gadi

vīrieši: 73,14 gadi
sievietes: 79,88 gadi (2007)

Iedzīvotāju blīvums: 129,6 cilv./km2.

Valsts valoda: čehu

Etniskais iedalījums: čehi 90,4%, morāvieši 3,7%, slovāki 1,9%, citi 4% (2001)

Reliģijas: katoļi 26,8%, protestanti 2,1%, citi 3,3%, citas 8,8%, nereģistrēti (ateisti) 59% (2001)

IKP/PP: $ uz 1 iedz. 14 500 (2002)

Naudas vienība: Čehijas krona (CSK)

Valsts pārvaldes forma: republika

Zemākais punkts: Elbas upe (Laba)115 m z.j.l.

Augstākais punkts: Snežkas kalns 1602 m v.j.l. (Sudetos)

Garākās upes: Elba (Labe), Vltava, Morāva, Odera

Reljefs: visa valsts virsma ir atrodas uz čehu kristāliskā masīva lielāko daļu, un ir kalnaina un pauguraina. Kalni un pakalni klāj gandrīz 95% visas valsts, tāpēc tajā ir ideāli apstākļi slēpošanai, kalnu riteņbraukšanai un kalnu pastaigām. ZR daļā pie Vācijas robežas plešas Rūdu kalnu, bet ZA- Sudetu kalni, R daļā- Bohēmija, savukārt, valsts D daļas kalnainumu veido Morāvijas pacēlums ar izteikti kalnainām ainavām.

Dabas resursi: akmeņogles, kaolīns, māls, grafīts, kokmateriāli, dabas ainavas

Klimats: atrodas mērenajā klimata joslā, un raksturīgs mēreni kontinentāls klimats. Janvāra vidējā temperatūra ir -4°C, jūlijā : +24°C. Kalnainais reljefs pazemina temperatūru visos gadalaikos, un kalnu ielejās mēdz būt ļoti karsti vasarās, kamēr kalnu korēs visai vēss. Vasaras mēdz būt karstas, ar temperatūru pat līdz + 36 °C, un ziemas mēreni siltas. Daudzie slēpošanas kūrorti piesaista tūristus no visas pasaules. Vasarās vēlams paņemt visu, kas nepieciešams aizsardzībai pret sauli, bet ziemas periodā, protams, siltas ziemas drēbes, apavus.

Obligāta vakcinācija nav nepieciešama.